Draudzene – AUNS
21.03-20.04.
Labi, jo tā vienmēr palīdz pirmā. Viņa nekad neko nevelk garumā. Viņai viss ir tagad un uzreiz. Karsts un atvērts cilvēks. Slikti, jo nekad neko nevelk garumā, ka viss ir tagad un uzreiz. Un vienmēr nepareizā laikā, kā piebilst viens, manu AUNU, bijušais vīrs. Ļoti, ļoti neiecietīgas.
Izlūkos. Nu, ja es dotos izlūkos ar draudzeni AUNU, domāju, mēs atstātu daudz pēdu – uzspridzinātu ko lieku, vienkārši, ja nu kas. Viņa neatstātu man izvēli, un mums nāktos paņemt kādu “gūstekni”, pat ja tas mums nebūtu nepieciešams. Nepamanītas mēs nebūtu aizgājušas. Uz mums šautu. Viņa lūgtu: “Piesedz!” Ja mani ievainotu kājā, viņa liktu man pārvietoties rāpus, izsakot uzmundrinājuma vārdus, bet “gūstekni” nepamestu. Pilnīgi iespējams, ja mēs atgrieztos, mums piešķirtu valsts varoņu zīmi, bet es klibotu un stostītos visu atlikušo dzīvi.
Draudzene – VĒRSIS
21.04-20.05
Labi, jo viņa vienmēr ir līdzsvarota un mierīga. Baudīt skaistumu prot skaļi un ar entuziasmu. Slikti, ka dažreiz ļoti bremzē un šausmīgi ietiepjas.
Izlūkos. Ja es dotos izlūkos ar draudzeni VĒRSI, mēs ietu mierīgi, bet ļoti tālu. Pacietīgi sēdētu slēpņos un skaitītu garām braucošus ienaidnieku tankus. Un, ja tajā brīdī mūs kāds ieraudzītu, viņai būtu tik draudzīga sejas izteiksme un rokās – lauku puķu pušķītis, ka neviens neaizdomātos, ka esam izlūki. Tieši viņa mierīgi un klusi dotos pie tā, kurš kavē uzdevuma izpildi, un ar to pašu mieru iedurtu ienaidnieka mugurā nazi, un vēl pieturētu, lai tas nekristu skaļi. Un, ja tomēr mūs noķertu, bet tas noteikti būtu noticis, jo viņas reakcija ir nedaudz lēnīga, viņa nevienu nenodotu. Vēl piedevām nokostu fašistam pirkstu. Bet mūs tāpat nošautu.
Draudzene – DVĪŅI
21.05-21.06
Labi, jo domā ātri, viņai ir lieliska gaume un viņa strādā pēc Staņislavska sistēmas. Slikti, jo domā ātri, viņai ir lieliska gaume un viņa strādā pēc Staņislavska sistēmas.
Izlūkos. Ja es dotos izlūkos ar draudzeni DVĪNI, es pirms tam iedzertu… baldriānus. Jo nezināmais biedē visvairāk. Mēs sāktu iet mundri. Bet, nonākot paredzētajā vietā, ilgi strīdētos krūmos – taktikas jautājumos mums būtu nesaskaņas. Tad es piekāptos. Jo nepiekāpties DVĪŅIEM var tikai tad, ja jūsu rīcībā ir daudz brīva laika. Tad viņa izņemtu uz mugursomas vieglprātīgu apģērbu un pārvērstos draiskā jaunkundzē. Un, kamēr es, līzdama uz vēdera, stiprinātu mīnu pie ienaidnieka ģenerāļa auto, viņa nenovērstu uzmanību ar iestudētu deju pie stieņa. Visdrīzāk, no uzdevuma es atgrieztos viena pati. Jo viņa būtu palikusi strādāt kā rezidents. Un viņas pēdas pazustu kaut kur Polijā.
Lai lasītu tālāk, šķir otru lapu!